Pūļa finansējuma tagadne un nākotne

Mihkel Stamm, FinanceEstonia Pūļa finansējuma nozares vadītājs un EstateGuru izpilddirektors

Pūļa finansēšana kā uzņēmējdarbības modelis vairāk nekā desmit gadu ilgās eksistences laikā ir pierādījis sevi kā neatņemamu finanšu tirgus sastāvdaļu ; sektors attīstās strauji un dod labumu ekonomikai. Saskaņā ar Kembridžas universitātes pētījumu, Igaunija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā alternatīvā finansējuma apjoma ziņā uz vienu iedzīvotāju. Mūsu mērķis ir kļūt par līderiem šajā sfērā arī kvalitātes, stabilitātes un tehnoloģiskās inovācijas ziņā.

Sektors attīstās ātri

Igaunijā vien ir reģistrētas vairāk nekā 20 pūļa finansēšanas platformas. Šādu platformu skaits pieaug arī kaimiņvalstīs. Kāpēc tieši Igaunijā platformu skaits ir tik liels? Atbilde noteikti slēpjas mūsu uzņēmējdarbības vides ērtumā, ar kuru esam pazīstami visā pasaulē. Vēl viens iemesls ir vietējās likumdošanas trūkums, kas atvieglo pūļa finansēšanas platformu reģistrāciju. Eiropas savienības kolektīvās finansēšanas regula, ar kuru tiks noteikta kopīga sistēma visām dalībvalstīm, tiek gatavota kopš 2018. gada un stāsies spēkā ne vēlāk kā nākamajā gadā. Tajā pašā laikā, atsevišķas ES dalībvalstis (kā, piemēram, Somija un Lietuva) ir izstrādājušas un ieviesušas pašas savas sistēmas. Šī iemesla dēļ Igaunija ir laba vieta uzņēmējdarbības bez tiešas regulatīvas uzraudzības.

Igaunija atbalsta Eiropas Regulu, un Finanšu ministrija kopā ar FinanceEstonia aktīvi iesaistās regulas sagatavošanā. Es uzskatu, ka šī pieeja nav nepareiza, jo citu valsti piemēri parāda to, ka steigā ieviesta likumdošanas ir neatbilstošas un uzstāda nevajadzīgus ierobežojumus gan kolektīvās finansēšanas uzņēmumiem, gan lietotājiem.

Līdz šim Igaunijā kolektīvo finansēšanu pašregulē organizācija FinanceEstonia, balstoties uz labās prakses piemēriem tirgū. Labās prakses vadlīnijas izstrādātas 2016. gadā un to mērķis ir nodrošināt to, ka tirgus dalībnieki paši sevi regulē, tādējādi sektorā veicinot uzticību un caurredzamību. Lai nodrošinātu neatkarību, labās prakses sertifikātus izsniedz vairāki juristu biroji, kā arī trešās puses, kas nav tieši iesaistītas kolektīvās finansēšanas procesā. Pirmie labās prakses sertifikāti tika izsniegti 2016. gada maijā pieciem tirgus dalībniekiem.

Uzticība un atbildība ir būtiskas

Līdz šim kolektīvās finansēšanas platformas ir darbojušās ekonomiskās izaugsmes klimatā bez nopietnām krīzēm. Pēdējā laikā ir atklāti pirmie krāpnieciskie darījumi, pirmie platformu bankrota gadījumi un zaudēti investoru ieguldītie līdzekļi.  

Uzticības un reputācijas uzlabošana ir būtiska sektora darbības veicināšanai un jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrādei. Platformas, kas pašregulāciju ir uztvērušas nopietni jau no paša sākuma, ieviešot atvērtās saziņas principus, auditējot savus finanšu rezultātus un veidojot uzticamas un pieredzējušas komandas, darbojas veiksmīgi. Visos neveiksmju gadījumos kā viens no galvenajiem cēloņiem tiek minēts kompetentu cilvēku trūkums.

Kas mūs sagaida turpmāk?

Kolektīvās finansēšanas sektors turpina strauji attīstīties. Lielākā daļa tirgus dalībnieku vairāk nav vienādranga kolektīvie finansētāji, bet ir apvienojušies, to vidū institucionāli un profesionālie investori kā arī privātie klienti. Jauna finansu ekosistēma veidojas ar tādām nebanku organizācijam kā Revolut, N26, Monese, u.c. Tiek izstrādāto pirmie sadarbības projekti[1] starp nebankām un aizdevumu platformām ar mērķi paplašināt produktu klāstu. Tuvākajos gados šāda veida sadarbības iespējas tikai pieaugs.

Pastiprinās ne tikai sadarbība starp finanšu tehnoloģiju uzņēmējiem; tas pats notiek arī starp tradicionālo finanšu sektoru un kolektīvo finansēšanu. Citadele nesen paziņoja,[2] ka viņi ir sākuši ieguldīt aizdevumos kopā ar Fellow Finance platformu Somijā, kas darbojas kā starpnieks patēriņa aizdevumu jomā. Kā izcils piemērs no Igaunijas[3], LHV banka, EstateGuru un Coinbase nāca klajā ar kopīgu risinājumu, kā investoriem sekot līdzi saviem portfolio tiešsaistes banku darījumos.

„Starptautiska sadarbība“ šajos piemēros ir atslēgvārds. Igaunijas platformas jau tagad darbojas vairākās valstīs: piemēram, Bondora sniedz aizdevumus Igaunijā, Somijā un Spānijā; Crowdestate Igaunijā, Latvijā, Somijā un Rumānijā; EstateGuru Baltijas valstīs, Somijā, Spānijā un Portugālē. Tiklīdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula, darbības paplašināšana citās valstīs visticamāk, kļūs vēl populārāka. Tas, savukārt, palīdzēs kolektīvās finansēšanas sektora izaugsmei.

Investoriem ir arī jāpievērš uzmanība dažādu platformu vērtībām un darbības principiem. Uzticamību nenoliedzami sniedz labās prakses sertifikāts, kas ir izsniegts četriem Igaunijā aktīvajiem portāliem: Bondora Capital, Crowdestate, EstateGuru un Fundwise. Investoriem ir arī jāņem vērā, cik ilgi portals darbojas, kas ir tā īpašnieki, kādi ir iepriekšējie finanšu rezultāti un kādas ir atsauksmes no lietotājiem.

Kopsavilkums

Finansiālais sektors attīstās un reformējas, vienlaicīgi palielinoties alternatīvo finansēšanas veidu īpatsvaram. Šodien mēs sektora attīstību varam atbalstīt bez pārmērīgas regulācijas, kā tas ir novērojams banku darbībā, taču tirgus dalībnieki ir gatavi regulai, ņemot vērā pašreiz esošo aktīvo pašregulāciju. Regula ir svarīga investoru un tirgus operatoru aizsardzībai, taču taja pašā laikā tā nedrīkst kļūt par šķērsli jaunu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu ieviešanai. Alternatīvā finansēšana var atbalstīt vietējo uzņēmumu starptautiskās darbības. Tagad mums atliek tikai gaidīt un vērot, kuras no Igaunijas alternatīvās finansēšanas platformām kļūs par nākamo veiksmes stāstu.


[1] https://www.altfi.com/article/4177_monzo-adds-investment-and-peer-to-peer-lending-to-its-marketplace

[2] https://www.fellowfinance.com/news-archive/Citadele-starts-investing-through-Fellow-Finance_201911271225_PRESS-RELEASE

[3] https://fp.lhv.ee/news/newsView?locale=et&newsId=5419797