FB LIVE video sērijas “Ekspertu sarunas” 2.epizode

Kā jau solījām iepriekš, “Ekspertu sarunas” veidosim kā regulāras video sērijas ar dažādu nozaru ekspertiem. 28.maijā, vietnē Facebook publicējām jau otro epizodi, kurā aktualitātes pilsētplānošanas nozarē un Rīgas attīstībā kopumā apspriedām ar pilsētplānotāju, Grupa93 vadītāju un MadCity organizatoru Neilu Balgali.

Atgādinām, ka MadCity ir starptautisks hapenings, kas norisināsies 31.maijā, Rīgā. Pasākuma galvenais vadmotīvs ir nauda un pilsēta, likumsakarīgi, runātāju rindās redzēsiet arī EstateGuru! Ar pasākuma programmu iepazīties un biļetes iegādāties iespējams šeit: http://madcity.lv/

Ja nepaguvi noskatīties tiešraidē, pievienojam video un galvenās atziņas no intervijas šeit.

EG: Kādā pilsētā vēlas dzīvot rīdzinieks un kāda ir nākotnes vīzija par Rīgu?

NB: Ir trīs lietas, kas raksturo pilsētu, kādā rīdzinieki patiešām vēlētos dzīvot – zaļā, staigājamā un ērtā pilsētā. Ar ērtu pilsētu saprotot tādu, kurā ir viegli pārvietoties un novietot automobīli. Tieši šeit rodas fundamentāla problēma, jo Rīgas attīstības stratēģija pareizā veidā sarindo prioritātes, par svarīgākajiem liekot gājējus, riteņbraucējus un sabiedrisko transportu, taču iedzīvotāju paradumi ir tādi, kādi tie ir – automašīna vēl aizvien ir vispopulārākais pārvietošanās līdzeklis. Šis ir visinteresantākais izaicinājums ne tikai Rīgā, bet arī pasaulē – kā saglabāt ērtību un vienlaicīgi mazināt automašīnu daudzumu. Atbilde ir pavisam vienkārša – dauzveidība, bet neieslīgstot pārmērībās. Visiem transporta veidiem katrā pilsētas daļā ir jābūt sabalansētiem.

EG: Kādi pēdējā laika plānotie un īstenotie projekti Rīgā varētu mainīt cilvēku paradumus?

NB: Iedzīvotāju paradumus mainīt ir grūti un tas iespējams ilgā laika posmā, tomēr tas nav neiespējami. Ja apskatām netālākās kaimiņvalstis, varam redzēt kā tās ir piedzīvojušas grandiozas izmaiņas pēdējo 50-60 gadu laikā – šeit es vēlētos izcelt Zviedriju. Kas trīsdesmitajos gados bijusi izteikti agrāra valsts, taču paskatieties, kur šī valsts ir nonākusi ar konsekventu darīšanu, lemšanu un radikāliem vides risinājumiem – ir mainījušies iedzivotāju paradumi. Sākotnēji iedzīvotāji nebija apmierināti, piemēram, ar aizliegumu iebraukt ar auto Stokholmas centrā, taču tagad šis modelis strādā ļoti labi. Vai mēs varam Rīgā iezīmēt kaut kādu virzību uz šo konceputu? Es saskatu potenciālu no vairāku pilsētas uzlabošanas projektu kopuma. Esmu optimists, neskatoties uz 20+ gadu pieredzi pilsētplānošanā, mana prognoze ir tāda, ka 15 gadu laikā Rīga var tapt par TOP10 Eiropas pilsētu.

EG: Vai ir sagaidāms tāds brīdis, kad Rīgā vairs neredzēsim sastrēgumus? Kā to vislabāk panākt?

NB: Tātad, 15 gadi ir izcils periods pilsētas attīstībai. Tas, kā atbrīvoties no sastrēgumiem saistās ar paradumu maiņu:

  1. Cilvēks pierod pie tā, ka viņš nav tikai karojošs riteņbraucējs, tikai karojošs kājāmgājējs vai ar vilcienu braucējs – kad nepieciešams, eju ar kājām, kad ērtāk, braucu ar velo vai vilcienu, un visi šie transporta veidi ir saistīti un darbojas kopā. Pasaules pilsētas iet uz šo modeli;
  2. Ir dažādi veidi kā to panākt. Koplietošanas velosipēdi, skūteri, auto, īpaši atbalsta noteikumi vai zonas autovadītājiem, bet pats galvenais – es esmu gatavs mainīt pārvietošanās veidus, es neesmu pieaudzis tikai pie auto, bet man ir ērti veikt šo maiņu pēc nepieciešamības.

Mums Rīgā ir pamats visām šīm iespējām uzlabot situāciju, mums ir gan dzelzceļš, kas attīstīsies līdz ar Rail Baltica, mūsu neizmantotais resurss ir Daugava un tās mazie savienojumi, kuros iespējams ierīkot pārcēlāju kuģus un citi ūdens transporti. Tāpat arī sabiedriskais transports, kas jāatzīst, ka mums ir attīstīts, dalīšanās līdzekļi un velosipēds kā savienotājs lielākiem un mazākajiem ceļa posmiem.

EG: Līdz ar sastrēgumiem Rīgā šobrīd radusies situācija, ka ērtāk no Pārdaugavas uz biroju pilsētas centrā ir tikt ar velosipēdu, nevis mašīnu, kā tu komentētu šo situāciju?

NB: Varbūt arī tā ir atbilde – jo neērtāk braut ar auto, jo vairāk cilvēki pārsēžas uz sabiedrisko transportu un tā nebūt nav nepareizākā pieeja. Kaut vai Stokholmas gadījumā, tu vari braukt caur pilsētas centru ar auto, bet par to būs jāmaksā, un maksimālais pārvietošanās ātrums nevarēs būt lielāks par 20 km/h. Protams, Rīgas kontekstā, speciālisti man iebildīs, ka mums nav pietiekami daudz tiltu, bet jautājums ir, kurā brīdī tiltu daudzums ir pietiekams? Kā mēs zinām, cel cik daudz infrastruktūras vēlies, tās tikai pārved problēmas uz citām vietām. Šobrīd esam situācijā, kad pilnvērtīgam transportam tīklam pilsētas centrā mums būtu vajadzīgs Hanzas pārvads, kas noslēgtu centra loku un ļautu tam apbraukt apkārt, tādējādi būtiski samazinot automašīnu skaitu centrā.

EG: Bieži dzirdēts, ka Barona ielu plānots slēgt automašīnām un attīstīt to kā gājēju ielu. Vai būtu prātīgi slēgt vineu no galvenajiem autoceļiem centrā, ja dažādos pētījumos izskan prognozes, ka nākotnē cilvēki arvien vairāk iepirksies tikai lielajos iepirkšanās / izklaižu centros.

NB: Manšķiet, ka stāsts par Barona un arī Tērbatas ielu ir skatāms no vienkārša aspekta, proti, barona iela lielākajā daļā visā garumā ir pilsētas centrā, būtu iepsējams slēgt automašīnām to visā garumā, bet tikpat labi ir jāpadomā par ērtākiem risinājumiem, piemēram, slēgt autosatiskmei ielas daļu, kas ir tuvāk centram un pārējo atstāt lietošanā visiem. Galējībās ieslīgt ir viegli – visu aizslēgsim, visu aizliegsim, bet jādomā vairāk par kompromisu un pilsētas lietojamību un pielāgošanos sabiedrībai. Rīgā ir vajadzīga gājēju iela, iespējams, ka tas varētu būt komplekss Barona un Tērbatas ielas kontekstā, mums vajadzīgs aplis, pa kuru ērti izstaigāt iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, ideāli, ja apli noslēdz kāds enkurobjekts. Pašlaik sākt vajadzētu ar to, ka Barona ielā vajadzētu samazināt auto kustību, iespējams attiecīgos posmos aizliegt kustību automašīnām un tad skatīties tālāk, kā attīstīt šo tīklu.

 

(skatītāja jautājums): Kā attīstīsies Maksavas forštates, Avotu ielas un Grīziņkalna apkārtne, līdz ar Rail Baltica realizēšanu?

NB: Šis ir lielisks jautājums, jo jāsaprot, ka Rail Baltica var dot būtisku grūdienu tieši Maskavas forštates attīstībai, jo tas tiks izbūvēts norokot daļu uzbēruma, pārbūvējot staciju, izveidojot jaunas saites ar Vecrīgu. Tiks pievienotas papildu plūsmas aizstacijas rajonā un arī citviet. Maskavas forštates rajons ir atšķirts no pārējās Rīgas tieši šo savienojumu trūkuma dēļ. Posms starp Centrāltirgu un Lāčplēša ielu šobrīd ir “nekāds”, tomēr attālums no centra šajā vietā ir tāds pats, kā Klusajā centrā. Ja šajā vietā pievienojam staigājamību un savienojamību, biroju funkciju, iegūstam brīnišķīgu rajonu ar neskaitāmām iespējām. Lielākā problēma šajā ir vēsturiski nesakārtotās īpašumtiesības, bet šeit pastāv masīvas iespējas attīstībai.

EG: Ar kādiem izaicinājumiem jāsaskarās, plānojot Rail Baltica projektu?

NB: Ir jāsaprot viena lieta – Latvijas teritorijā ir noteiktas visas vietas, kurās ies šī trase, šobrīd tiek saskaņoti projekti un drīzumā uzsāksies būvniecības darbi centrālajā stacijā. Latvijā lielākais izaicinājums ir savlaicīgi runāt un saprast iespējas, ko projekts dos, kad būs realizēts. Pirmkārt, beidzam diskusijas, vai Rail Baltica ir vajadzīgs, šī apspriešana ir beigusies – PROJEKTS BŪS! Sākam domāt par labumiem, ko šis vilciens, ko uzbūvēs pēc 8 gadiem, dos mums. Mēs runājam par šiem labumiem un nepieciešams tajos arī investēt. Nevar paļauties uz to, ka nāks Rail Baltica ar divām sliedēm un atnesīs laimi. Ar divām sliedēm vilciens laimi neatnesīs, bet atvedīs vairāk cilvēkus. Bet izveidojot piemērotu savienoto infrastruktūru varam panākt vairāk, attīstot teritorijas ap staciju.

EG: Parunāsim par MadCity! Kāpēc hapenings, nevis konference?

NB: Tāpēc, ka Rīgā (un arī pasaulē) cilvēki ir noguruši no konferencēm, aktīvākā darbība konferencēs notiek kafijas pauzēs! Hapenings ir notikums, kas ir centrēts uz jaunu zināšanu apgūšanu, kontaktu veidošanu un ideju radīšanu. Formāts, kas mums liek un piedāvā būt visu laiku iesaistītam, kas nenogudrina, bet iedvesmo. Vienlaicīgi gan izklaide, gan mācīšanās, vairāk nekā tikai vienkārši informācija – jaunas satikšanās, iespējas, iesaiste. Kā tas notiek? Precīzs un saīsināts uzstāšanās laiks, diskusijas un jauna informācija, izejot no baiļu rāmja. Mērķis, ko vēlamies sasniegt ir atvest uz Rīgu jaunākās zināšanas no pasaules, apvienojam pasākumā dažādus burbuļus, ne tikai pilsētplānotājus, kā arī radīt jaunās idejas Rīgai, konkrētā kvartālā – VEF.

EG: Kāpēc VEF?

NB: Tāpēc, ka uzņēmumi, kas atrodas šajā teritorijā ir sapratuši nepieciešamību strādāt kopā, sadarboties un dalīties, VEFā atrodas 20% no Latvijas IT uzņēmumiem un ir nepieciešamība būt tuvākiem ikdienā. Lai saskrienamies ikdienā ne tikai ar mašīnām, bet arī satiekam viens otru citviet.

EG: Kas notiks otrajā dienā?

NB: Mūsu pasākumā ir integrēts Latvijā un pasaulē ļoti neparasts formāts – pilsētplānošanas hakatons. 31.maijā mēs sākam tramvaja pieturā pie Vērmanes dārza, reģistrēties var jebkurš, kurš vēlas, savukārt otrajā dienā visi tie, kas reģistrējušies pirmajai dienai, var piedalīties pilsētplānošanas hakatonā radīt jaunas idejas Rīgai. Komandās viņiem būs 4 stundu laikā jāpiedāvā savs redzējums par teritoriju, tas notiek paralēli ar meisterklasēm, kas bezmaksas pieejamas jebkuram – par sabiedrības līdzdalību un pilsētu nākotnes attīstības iespējām. Jāpiemin, ka hakatona dalībnieki cīnās par iespēju vinnēt 10 000 EUR, kas kā balva tiks piešķirta labāko ideju autoriem.

 

Kopumā no sarunas secinām, ka jābūt elastīgākiem izvēloties pārvietošanās veidus pilsētā, kā arī atvērtākiem pret jaunajiem projektiem un idejām, Rīga turpinās attīstīties tuvākajos gados un kopā varam darīt visu, lai šo procesu padarītu pēc iespējas ātrāku un efektīvāku.

Mēs arī turpmāk veidosim interesantas sarunas ar interesantiem ekspertiem, lai saņemtu informāciju par turpmākajām epizodēm, seko jaunumiem mūsu Facebook lapā: https://www.facebook.com/EstateGuruLatvia/

Ja arī tev ir ieteikumi vai idejas jauniem, aktuāliem tematiem vai ekspertiem, raksti mums uz info@estateguru.co